Apakštīkla kalkulators

Ierīces IP adrese ir unikāls identifikators, kas satur informāciju par šīs ierīces atrašanās vietu un tās pieejamības pakāpi, lai ar to varētu sazināties.

Ierīču IP adreses klātbūtne ir priekšnoteikums informācijas apmaiņai starp tām. Vienkāršākai jēdziena “IP adrese” izpratnei varam vilkt analoģiju ar labi zināmu pasta adresi, kas ļauj nosūtīt vēstuli vai paku stingri noteiktam adresātam. Līdzīgs process notiek, sūtot informāciju (ziņojumus) no vienas ierīces uz otru. Šajā darbībā pasta adreses lomu spēlē IP adrese. Saīsinājums IP apzīmē "Internet Protocol" un attiecas uz noteikumu kopumu, kas nosaka to datu formātu, kurus mēs sūtām internetā (lokālajā tīklā).

IP adreses ierīces specifika

Standarta IP adrese, ko varam redzēt tīklā, ir skaitļu kopa, kas sadalīta 4 grupās, izmantojot punktus.

192.168.0.1 ir visizplatītākā IP adrese lielākajai daļai maršrutētāju un modemu. Daudzi no mums ir atkārtoti ievadījuši šo rakstzīmju kombināciju, lai atvērtu modema vai maršrutētāja iestatījumu izvēlni.

Iepriekš minētajā adresē mums ir 4 skaitļi, no kuriem katrs ir attēlots kā oktets — astoņu ciparu binārs skaitlis. Tās vērtības var aprakstīt diapazonā no 0000 0000 līdz 1111 1111. Aprakstu var rakstīt arī decimāldaļās, un tā var būt diapazonā no 0 līdz 255 (256 vērtības).

Šajā gadījumā adreses diapazons ir no 0.0.0.0 līdz 255.255.255.255. Saskaitot visus iespējamos ierakstus, tas ir, IP adreses, mēs iegūstam skaitli 4 294 967 296.

Iepriekšminētais ieraksta formāts tiek saukts par IPv4, un tas ir standarta 32 bitu adreses forma. Pašlaik tas ir vispopulārākais un pieprasītākais tīklā. Tomēr IPv4 nav vienīgais iespējamais, ir arī 128 bitu standarts, ko sauc par IPv6. Adrešu skaitam šajā formātā ir tik liela vērtība, ka tas var nodrošināt triljoniem adrešu katram mūsu planētas iedzīvotājam.

Mūsu aprakstā mēs ievērosim IPv4 standartu, taču visi noteikumi un principi attiecas uz IPv6.

IP adreses sastāvs

Standarta IP adrese nav tikai skaitļu kopa, šajā ierakstā ir ietverta informācija, un strukturāli to var iedalīt divās daļās:

• resursdatora numuri,
• tīkla numurs.

Piemēram, pazīstamais 192.168.1.34 adreses ieraksts satur šādu informāciju:

• 192.168.1 — tīkla numurs,
• 34 ir jūsu ierīces (resursdatora) numurs.

Starp citu, visas viena tīkla ierīces sāks darboties ar 192.168.1. Ja ierīces IP adresē ir ieraksts 192.168.2, tad tā nevarēs sazināties ar iepriekšējo ierīci (192.168.1). Lai savienotu šādas ierīces savā starpā, jums būs nepieciešams atsevišķs maršrutētājs, kas nodrošinās šī uzdevuma izpildi. Šis maršrutētājs darbosies kā tilts — dati no viena tīkla caur to varēs nokļūt citā tīklā.

IP adreses klasifikācija

Lai racionalizētu darbu ar IP adresēm, tās tiek klasificētas pēc šādiem veidiem.

• A klase — lieli tīkli.
• B klase — vidēji tīkli.
• C klase — mazi tīkli.
• D klase — rezervētas adreses formātā 127.0.0.0 (localhost).
• E klase — rezervētas adreses formātā 192.168.X.X. (Modemu un maršrutētāju ID).

Neskatoties uz šķietami milzīgo pieejamo IP adrešu skaitu, salīdzinājumā ar tīklā esošo ierīču (saimniekdatoru) skaitu to ir maz. Šī problēma izraisīja pāreju uz IPv6 standarta IP adrešu aktīvu izmantošanu interneta pakalpojumu sniedzēju darbā. Tomēr, ja adresi IPv4 formātā var viegli pārveidot par IPv6, to vairs nav iespējams pārveidot atpakaļ uz IPv4.

Ņemot vērā, ka ne visi pakalpojumu sniedzēji ir pārcēluši savus abonentus no IPv4 formāta uz IPv6 formātu, tīklā dominē abas adreses. Problēma ar šo dažādu standartu kombinēto izmantošanu ir to nesaderība, un, lai to atrisinātu, tiek izmantots īpašs algoritms, ko sauc par "tunelēšanu". Tas sastāv no īpaša kanāla izveides, caur kuru ierīces ar dažādiem IP adrešu standartiem var apmainīties ar informāciju.

IP adreses ierīces funkciju pārzināšana ir priekšnoteikums, ja nepieciešams patstāvīgi projektēt tīklus, kā arī risinot vairākus citus uzdevumus, kas saistīti ar interneta un vietējo tīklu iestatīšanu.